Psihiskās veselībpratības nozīme izglītības vidē, 16 stundas

Programmas aktualitāte - balstoties uz pētījumiem un veselības politikas dokumentāciju, veselībpratība tiek definēta kā: zināšanas par cilvēka veselību, veselības aprūpes sistēmu un veselību veicinošiem pasākumiem; prasmi izmantot informāciju un veselības aprūpes pakalpojumus veselības saglabāšanai un slimību profilaksei. Ir nepieciešams pilnveidot skolas vadības un atbalsta personāla psihiskās veselībpratības profesionālo kompetenci, lai izglītības iestādēs nodrošinātu plānveidīgu, sistemātisku un mērķtiecīgu psihiskās veselībpratības īstenošanu mācību procesā, mācību priekšmetu saturā un izglītības iestādes vidē.

Programmas mērķis ir pilnveidot skolas vadības un pedagogu (dažādos mācību priekšmetos visos klašu posmos) un pedagoģiskā atbalsta personāla veselībpratības profesionālo kompetenci, lai izglītības iestādēs veicinātu veselības jautājumu integrēšanu dažādu mācību priekšmetu mācību saturā, nodrošinātu plānveidīgu, sistemātisku un mērķtiecīgu psihiskās veselībpratības tēmas īstenošanu mācību procesā, mācību priekšmetos un izglītības iestādes vidē.

Programmas uzdevumi:
1) izzināt psihiskā veselībpratības veidošanos kā daļu no vispārējās izglītības ekosistēmas;
2) izstrādāt plānu sistemātiskai un mērķtiecīgai psihiskās veselībpratības īstenošanai mācību procesā un mācību priekšmetu saturā skolas vidē.

Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences):

• Izprot psihiskās veselībpratības konceptu un korekti (ētiski) izmanto zināšanas par psihisko veselībpratību mācību priekšmetos un izglītības vidē.
• Prot komunicēt par psihiskās veselībpratības jautājumiem ar mācību priekšmetu skolotājiem, skolēniem un vecākiem;
• Prot izmantot zināšanas par psihisko veselībpratību mācību priekšmetu satura plānošanā un organizēšanā;
• Izprot pozitīvās psihiskās veselībpratības cikla nozīmi un prot izstrādāt pozitīvās psihiskās veselībpratības rekomendācijas;
• Prot izstrādāt psihiskās veselībpratības aktivitāšu plānu izglītības iestādē.

Personas ar augstāko pedagoģisko akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību. Izglītības iestādes vadības pārstāvis (direktora vietnieks vai metodisko komisiju vadītājs), dabaszinātņu mācību jomas, kultūrizglītības izpratnes un pašizpausmes mācību jomas, sociālās un pilsoniskās mācību jomas, tehnoloģiju mācību jomas, kā arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas priekšmetu skolotāji un atbalsta personāla pārstāvis.